Blogs, kur stāstīšu par to, ko redzēju.

pirmdiena, 2012. gada 31. decembris

Sliding Doors

"Kas būtu, ja būtu..." filma.
Par ko filma? Sieviete uzspēj vai neuzspēj uz vilcienu. Abi varianti der!
Kāpēc skatīties/ neskatīties? Pirmais, kas iecērtas ausīs ir Gvinetas fake British akcents. Visa filma ir maksimāli britanizēta, taču atbilstība īstajam  beidzas ar mazajiem takšiem un sarkanajām telefonbūdām, viss pārējais liekas so so fake.
Ja paskrienam nedaudz uz priekšu, tad filma vispār izvērtās par meksikāņu seriālu - čalis pārguļ ar meiču, krāpdamies citai, mīļākā uzvedas kā "mežonīgā kaķene", visu laiku skandalē, beigās abas ir stāvoklī, čalis nevar izvēlēties, tai īstajai draudzenei parādās puisis, kurš vēlāk izrādās ir arī precēts, bet visu kā vienmēr savās vietās nostādina nelaimes gadījums. Tāda stulba mācība no filmas izriet: ja uzspēsi uz vilcienu, visdrīzāk mirsi ātrāk.
Filma skaitās kā komēdija. Tu joko? Es filmā pat īsti joku nedzirdēju.
Tā nu tas ir!
Nedaudz par labo? Liktenis mums jau ir izvēlējies galapunktu un tas, kā mēs līdz turienei nonāksim, tam nerūp. Tāpēc galvenā doma filmai jau ir laba, tas nekas, ka iztirzāta, mūsdienās izdomāt kaut ko jaunu un nebijušu ir gandrīz neiespējami.
Par mūziku. Ja esi inteleģents cilvēks un klausies labu mūziku, tad ver ciet ausis, ja tev ir pilnīgi vienalga, kas skan fonā... tur pat, manuprāt, fonā Spicegirls skanēja. Āaa, te atklājas tas britanizējums! Mūzika! Tā bija tiešām britu ražota. Eltons Džons un pat Bītlu pakaļdarinājums fonā uzstājas.
Piezīme: daudz kvalitatīvāka un foršāka filma par šo tematu ir Mr Nobody.

Atzīme: 4/10

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru