Blogs, kur stāstīšu par to, ko redzēju.

piektdiena, 2013. gada 25. janvāris

10 Years

Garlaicīga realitāte.
Par ko filma? Par absolventu vakara notikumiem.
Kāpēc skatīties/ neskatīties? Filma ir tiešām realistiska, katrs tēls parāda kādu no mums, no mūsu draugiem, klasesbiedriem.
Šis vakars absolventiem bija nevis jaunais, bet ielekšana vecajā - 10 gadus atpakaļ, šajā vakarā viņi atļāvās būt tie, kas viņi bija vidusskolā.
Protams, tradīcija, ka jāpalielās ar to, kas sasniegts, jāparāda to, kas ir, joprojām pastāvēja, taču šiem tēliem vakars bija iespēja būt atkal jaunam, izdarīt to, ko iepriekš kautrējies vai izlabot to, ko piedarīji.
Un tas arī viss.
Filma ir garalaicīga, ja salīdzinām ar citām līdzīgām garlaicīgajām filmām, te vismaz ir daži joki, kadri (cilvēku ziņā), par ko var pasmieties vai pareizāk - pasmaidīt, taču ar to viss beidzas.
Rezultāts? Katrs no varoņiem kaut ko ieguva - jaunu atziņu, apziņu, draugu vai pudeles brāli. Skatoties filmu, uzdod sev jautājumu "Kā būtu, ja tagad būtu manas klases absolventu vakars?", atbilde: "Viss notiktu līdzīgi". Kādā no tēliem tu redzi sevi. Vai tu kaut ko iemācies? No filmas es ieguvu 3 atziņas - nedrīkst tik daudz dzert, visiem ir savas problēmas, arī tad, ja viss izskatās jauki, laiks ir pagājis - get over it!
Par mūziku. Tur kaut kāds kantrijs drusku paskanēja. Un vēl bija dziesma, ko izpildīja muzikants. Tā dziesma varēja kādreiz kļūt par hītu?
Piebilde: ir miljoniem citu filmu, kur ir salasīti daudz aktieru, katram tēlam ir savs stāsts, bet kopā viņi ir kaut kādā veidā saistīti. Tā ir viena no tādām filmām.

Garlaicīga, bet nostāda fakta priekšā, ka arī tavs salidojums bija/ būs līdzīgs. Atzīme: 5/10

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru