No feministiskā viedokļa runājot, tad filma parāda, ka tajos laikos mums arī bija jādod izvēle.
Par ko? Par ģimeni, kuras mērķis ir izprecināt pēc iespējas vairāk meitu, un labāk, ja ar bagātu vīrieti. Un, protams, par mīlestību.
Kāpēc skatīties/ neskatīties? Ja tu vari noskatīties uz uzskatiem, paražām un cilvēku uzvedību 19. gs. pirmajā pusē, tad filma visdrīzāk patiks, varbūt pat liksies ļoti romantiska. Es neesmu vienmēr starā no filmām par to laikmetu. Filmu vēroju no mūsdienu paaudzes perspektīvas, un tā laikam nebija pareizā pieeja.
Atgriežoties pie feministiskās filmas puses. Elizabete (Naitlijas tēls) jauna sieviete, kas uzdrošinās runāt pretī, aizrādīt, atteikt bagātam vīrietim, kad viņš lūdz viņas roku, ir diezgan patstāvīga, kas izpaužas kā kreditora rīcība saistībā ar māsām vai, piemēram, bieži izbraucieni vienatnē, tai pat laikā viņa ir nedaudz izklaidīga, patīk komunicēt, kas parāda to, ka viņai ir savs viedoklis par notiekošo, nekautrējas atzīt, ka neprot tās lietas, kuras pieprasa sabiedrība no šī vecuma dāmām, piemēram, perfekti spēlēt klavieres vai zīmēt. Nu par to gan man bija prieks.
Par mīlestību. No mūsdienu jauniešu skatījuma man tas liekas smieklīgi, ka, ja vīrietis tevi vienreiz bija uzaicinājis dejot, vari gaidīt viņu ciemos uz saderināšanos, vai, piemēram, vīrietim vienkārši vajag vienu no Benetu meitām, vienalga kuru, galvenais, lai ir brīva. No offense, bet es tiešām neesmu tā laikmeta fane. Jā, ir jāpiekrīt, ka misteram Dārsijam ar Elizabeti ir skaista mīlestība, kura pārvar daudz šķēršļu un svarīgākos no tiem - savu lepnumu un aizspriedumus, taču ir tas "taču", kuram man nav argumentu.
Filma ir acij tīkama, taču teikt, ka tā ir novatoriska, ģeniāli nofilmēta nevar, jo mūsdienu tehnoloģijas un filmu budžets atļauj radīt brīnumus uz ekrāniem. Man patika tā mākslas istaba Dārsija mājā.
Par mūziku. Tam laikam atbilsoša galma mūzika, kas pārsvarā bija kāda klavierspēle.
Piebilde: ir grūti analizēt, kaut ko spriest, jo, atkārtošos, neesmu šī laikmeta fane, taču darbs, ko uzrakstīja Ostina, neapšaubāmi ir koncentrēts ap 19. gs.
Nav manā gaumē Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (šeit man ir savi argumenti), bet tā ir klasika, līdzīgi arī par šo darbu - neesmu sajūsmā, bet tikai tāpēc, ka neesmu kompitenta tā laika cilvēku dzīvesstilā, līdz ar to filma mani neaizķēra. Atzīme: 7/10

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru