Par ko? Par ieslodzīto un to, kas notiek viņam apkārt.
Kāpēc skatīties/ neskatīties? neskatīties, ja esi mazs.
Nopietna filma ar augstu latiņu. Skar sociālās prolēmas, parāda 60. gadu cilvēku dzīvesstilu, mediju varu un, protams, romantisko attiecību sarežģīto pusi (+ atkailināto Zaka Efrona ķermeni (te runā mani sieviešu hormoni)).
Cilvēku dzīvesstils - nedaudz vieglprātīgs, bohēmisks, Ostina Pauera un Bītlu laikmets. Filmas autori ir radījuši perfektu atmosfēru - pareizās krāsas (mūžīga vasara) un butaforijas (Šarlotes tērpi vien rada hippij/disko laika izjūtu).
Rasisms pret melnās rases pārstāvjiem. Afroamerikāņi filmā ir kalpotāji, par kuriem baltie izņirgājas, neciena un uzskata vispār par mazsvarīgiem. Abi bračkas ir tie, kuriem ir vienalga par šīm sabiedrības lomām. Mazākajam (Efronam) kalpone ir mātes vietā, bet lielākajam (Makonahijam) ir draugs, līdzgaitnieks, pārinieks. Pats šausmīgākas šajā sakarā ir tas, ka šiem afroamerikāņiem tādu atstumtību uzspiež ne tikai baltā sabiedrība, bet arī viņi paši ir pieraduši, pieņēmuši. Protams, kad kāds svešs cilvēks tev saka nēģeris, viss ir kārtībā, taču gadījumā, kad radās konflikts starp Džeku un kalponi, tas vairāk nebija rases aizskaroš iemesls, bet gan konflikts radās, jo tika aizskarta personība.
Par mediju varu. Kāpēc izmeklēšanā tika iesaistīti žurnālisti? Jo viņiem piemīt tās īpašības, lai "aizraktos" līdz patiesajam, lai, iespējams, izglābtu cilvēka dzīvību un lai par to uzzinātu pārējie. Žurnālistu rokās ir informācija, ko lieliem kumosiem gremo publika. Žurnālisti nebija darbu izdarījuši līdz galam, taču termiņš jau gandrīz galā, tāpēc, lai cilvēki uzzina par notiekošo no daļēji apstrādāta raksta. Radio atrodas katrā istabā, un vēl viena fantastiska butaforija - televizors, tam arī obligāti jābūt ieslēgtam.
Par romantisko pusi. Šarlote, virspusīgi domājot, ir palaistuve, taču te atkal parādās 60. gadu filozofija. Ņemties ar vīrieti ir dabiski. Džona mīlestībai nebija atgriezeniskās saites, jo Šarlotes sirds piederēja cietumniekam (man patīk Džons Kjūsaks). Viss, kas puisim piederēja, bija sapņi, ilūzijas un viena nakts, kas pavadīta ar Šarloti, tikai tāpēc, ka viņai bija Džona žēl. Sanāca tāda nepiepildīta mīlestība.
Režija fantastiska. Jau teicu, ka filma ir netīra, taču šajā gadījumā tādai tai ir jābūt, tur ir neskaista slepkavība, tur ir nogribējušies pediņi. Ainas garāžā tev liek ticēt, ka ir karsti, CSI Miami intro filmas izpildijumā (purvains Floridas mežs) ir daudz zaļāks, tumšāks, baisāks, zvēriskāks (tur grieza aligatoru un mēs to redzam!!). Jāpiemin arī grimma mākslinieka nopelns, jo Makonahijs izskatījās atbaidoši.
Par mūziku. Skan soul mūzika! Tas akcentē melnās rases nozīmīgumu tā laika sabiedrībā, jo to mūziku klausījās pat baltie.
Piezīme: beigas mākslinieciski fantastiskas - Džons ved 2 sev vistuvākos cilvēkus un + vēl bērēs parādās mamma. Nu fantastiski!
Interesanta filma, bet ne visiem. Atzīme 7/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru