Blogs, kur stāstīšu par to, ko redzēju.

trešdiena, 2013. gada 6. februāris

Across the Universe

Mūzikls.
Par ko? Par mīlestību, kurai ir piedēvēts pārāk liels spēks.
Kāpēc skatīties/ neskatīties? Pirmkārt, mūzikls ir Bītlu daiļrades ekranizējums. Otrkārt, notiek Vjetnamas karš un hipiju revolūcijas, kas traucē mīlestības plaukšanai.
Vispirms par stāsta romantisko daļu pavisam īsi un kodolīgi. Džūds ieķeras Lūsijā, un viss jau būtu labi, ja ne Vjetnamas karš. Šos dzīvi baudošos jauniešus tas neskartu, ja karā nebūtu iesaukts Lūsijas brālis. Hipiju protesta akcijas ir veids kā mierīgi izbeigt karu, taču demonstrācijas pārvēršas par mini revolūciju, Lūsija ir dziļi iekšā, taču tas nepatīk Džūdam. Viņi izšķiras, bet saprot, ka mīlestība nav pazudusi, tāpēc atkal ir kopā. Pārāk banāls būtu filmas sižets, ja ne karš un demonstrācijas.
Hipiji gribēja apturēt karu mierīgā veidā - ar mīlestību, puķēm, taču ziedainas demonstrācijas pārgāja masu protesta grautiņos un pat vardarbībā. Lūk, šajā kontekstā es gribēju pastāstīt par to mīlestības spēku. Miera nesēji - hipiji gribēja apturēt aukstos ieročus, politisko ietekmi ar mīlestību. Utopija! Viņu hipijiskā darbība vispār bija apšaubāma - viņi strādāja ofisos un rakstīja kaut kādus papīrus. Protams, paši stāsta varoņi svēti ticēja puķēm un mieram. Viņu hipiju dzīvesveids to pierāda - narkotisko vielu iespaidā sapņot par cirku sīkā vigvamā un redzēt tur savu draudzeni, jājot uz vienradža. Vietā, kur viņi nonāca nebija kara, nebija sabiedrības, viņi jutās brīvi, tāpēc ļāvās jūtām, taču nonākot skaidrā stāvoklī, viņi saprata, ka dzīvē tā nav. Tā "paradīze", ko viņi nofantazēja, bija kā stimuls turpmākai darbībai.
Laikam nekad niepieradīšu pie tā, ka mūziklu režisoru fantāzijai nav robežu. Dejas, ilustrācijas padara stāstu mindblowing. Grūti teikt, vai tas ir labi vai slikti, bet tas noteikti rada specifisku atmosfēru, rada pasakas ilūziju. Šo ilūziju papildina tik pat neparastas butaforijas.
Filmas autori ir izdarījuši visu, lai šī filma kļūtu par mega hītu: aktieri - Džūdas lomā izskatīgais Džims Sturdžess, dejojoša medmāsiņa - Selma Haijeka, Džo Kokers un Bono, tāpat mūzika - filmā izskan 34 Bītlu dziesmas, "Titānika" aina - puisis zīmē kailu, guļošu sievieti. Ko vēl vajag?
Par mūziku. Bītli. Esmu sajūsmā par Džo Kokera kaverversiju dziesmai "Come Together" http://www.youtube.com/watch?v=Y3JtCAw4_R4
Arī Danas balss ir fantastiska:  http://www.youtube.com/watch?v=qhknKwk3V3M
Piebilde: Tēlu vārdi nav izvēlēti nejauši.

Stāsts ir okey, bet mūzika to padara par patiešām vērtīgu filmu. Mega secinājums: mīlestībai ir spēks savilkt kopā. Atzīme: 8/10

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru