Par ko? Par lētu beisbola komandas savākšanu ar statistikas datu palīdzību.
Kāpēc skatīties/ neskatīties? Filma ir garlaicīga, nekāda ekšena, taču tā skar tematus, kas padara to par ļoti nopietnu stāstu.
Momentā, kad esi iestrēdzis, vajag kaut ko mainīt, galvenajiem varoņiem šī stāvokļa maiņa nozīmē sapņu piepildījumu, savas pozīcijas aizstāvēšanu, ideju pierādīšanu, pieredzes iegūšanu un, iespējams, komandas uzvaru.
Par ideju. Matemātikas, statistikas cilvēki būs sajūsmā par to, ka viņu zinātni lieto lielajā sportā. Es ne nieka nezinu no beisbola, taču būsim godīgi, nekā jaunatklāta šajā ekonomiskajā darbībā nav. Vienkārši ieejot veikalā mēs izvēlamies mums neieciešamos produktus (konkrētās pozīcijas spēlētājus) pēc mums pieejamā budžeta. Mēs izvēlamies labāko no lētākā. "Fantasy Football" mēs veidojam sapņu komadu pēc datiem, ko zinām par spēlētāja spējām. Vienīgais Billija ierobežojošais faktors, kas neļāva savākt megaspēlētāju komandu, bija naudas trūkums. Te atnāca ekonomikas ģēnijs, kurš mācēja apieties ar datoru un visā statistikas datu bāzē izraka lētus, mazpazīstamus spēlētājus, kuru spēju koeficients bija uz uzvaru virzīts. Nekā sarežģīta. Kur bija problēmas? Sabiedrības un mediju spiedienā. Zinot to, ka komandas spēlētāji tiek izvēlēti pēc matemātiskās formulas, faniem parādījās greizsirdība un žēlums pret cilvēcisko faktoru. Tieši tāpēc bija neticība. Džeks Vaits teica, ka ģeniālākās idejas rodas tad, kad tev nav iespēju, šis ir tas piemērs, kad tā arī notika.
Atskatoties filmā, kad viņu jaunieviestais plāns sāka īstenoties, uzvaras nāca tikai pēc tā, kad viņš nedaudz papļāpāja ar spēlētājiem (tātad tomēr cilvēciskais faktors ir nozīmīgs?) un pažonglēja ar spēlētājiem buļļu un lāču stilā (tie, kas konkrētā laikā pērk vai pārdod akcijas, vērtspapīrus). Pēc šiem notikumiem komanda guva rekordu - 20 uzvaras pēc kārtas. Būtībā uz šīs nots varēja filma beigties, bet nē, komandai vēl bija jāuzvar fināla spēle, ko viņi neizdarīja, taču Billijs palika uzticīgs komandai un nekļuva par visvairāk pelnošo beisbola treneri. Šī uzticība ir izskaidrojama kā nepiepildītu sapņu realizācija, jo pats savas karjeras laikā tos nesasniedza. Viņa meita kasetes ierakstā dzied "You're such a loser, dad!"
Kāpēc galvenais vadītājs, par treneri viņu nenosauksi, maču laikos nebija klātienē? Tā ir savas pozīcijas aizstāvēšana, ka pilnīgi visu var izdarīt statistika? Starplaikos treneris ar komandu var izdarīt brīnumus, bet tas laikam neattiecas uz Pita tēlu. Visu cieņu 2. galvenajam aktierim - Džonam Hillsam, kuru tik nopietnā lomā vēl nebiju redzējusi. No cilvēka maliņā viņš ieguva pašpārliecību un kļuva par tādu, kura viedokli uzklausa. Viņa tēls noformulēja galveno Billija sasniegumu - viņš padarīja cilvēkus par vērtīgiem.
Mūzika. Iespējams mūzikas neesamības dēļ filma man likās tik ļoti garlaicīga. Pa 2 stāsta stundām noskanēja kādas 3 random dziesmas, ka skanēja stadionā pirms spēles.
Piebilde. Kā viena no trenera inovācijām bija kafijas automāts, kuru būtībā lietoja glāzīšu dabūšanai, lai tur spļaudītos.
Nav sporta filma, stāstu varētu parādīt arī īsākā laikā, ir ideja un tā parādīta kā ļoti neparasta, taču būtībā tā nav. Atzīme: 7/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru