Par ko? Par sievieti, kura iemīlējās tad, kad to nevarēja.
Kāpēc skatīties/ neskatīties? Skaists stāsts - 1, fantastiska režija - 2, burvīgas melodijas - 3.
Mīlestība, nauda, drošība, uzticība, piedošana, palīdzība, sabiedrība. Filmā ir viss, ka skar cilvēku, viņa vērtības, par acij tīkamu filmu padara faktors, ka visi cilvēces procesi, emocijas un jūtas notiek aristokrātiskā gaisotnē.
Anna. Beidzot es atradu filmu, kurā tā laika sieviete dara, ko grib. Ar vīru ir tikai formāli, tāpēc nepaiet ne mirklis kā viņa ir ieķērusies un jau krāpj. Apvainot viņu par ģimenisko vērtību izjaukšanu nevar, viņa bija māte, kas par bērnu atdos visu, viņa centās saglabāt brāļa laulību, taču tā kā viņas vīram gar sievu nebija nekādas daļas, tad vienīgā iespēja atrast mīlestību bija izskatīgais ierēdnis. Viņai bija vajadzīgs vīrietis, lai būtu mīlēta, lai nekļūtu nabadzīga un ar bērniem nedzīvotu uz ielas. Mīlestībai viņai bija - Vronskis, drošībai - Koreņins. Viņa mīlēja līdz kaulam, taču viņa eksistēja tikai līdz tam momentam, kamēr sajuta šo mīlestību arī no citiem. Viņa bija kā zieds, kurš uzplauka, kad Vronskis atnāca, un novīta, kad viņš aizgāja.
Kareņins. Sabiedrības cilvēks, kuram dzīvē nekā nevajadzēja, izņemot statusu - valsts ierēdnis. Drīzāk apgādātājs, nevis tēvs, viņam nebija laika ģimenei, tā vienkārši tur bija un dzīvoja mājā, jo tā bija pieņems, ka vīrietim ir jābūt precētam. Lai arī viņa rīcība dažkārt šķiet vergturim līdzīga, es tur saskatīju mīlestību, kuras uzdevums konkrētajā gadījumā bija sniegt drošību, palīdzību. Šī viņa mīlestība izpaudās, kad viņš piedeva Vronskim.
Vronskis. Lūk, šis bija grēcīgs vīrietis! Anna viņu noraksturoja vienā teikumā - viņš viņas dēļ ziedoja pārāk daudz, tāpēc tagad viņam bija žēl atdotā un viņš viņu vairs nemīlēja. Viņam vairs nebija vajadzīga nedaudz novecojusi, slima psihopāte. Ironiski būtu teikt, ka Anna un brālis ir ļoti līdzīgi - abi krāpj laulātos draugus, taču Vronskis ir daudz līdzīgāks šīm brālim, kurš mīlestībā redz tikai fizisko baudu pret jauno un skaisto.
Režija. Fantastiski! Stāsts nevienā mirklī nekļūst garlaicīgs, jo viss notiek ātri, viss mainās. Tas ir LipDub uz teātra skatuves. Viss notiek teātrī, kas ir vispareizākā vieta, jo šī vieta visspēcīgāk raksturo Annas likteni - viņas mīlestība bija pakļauta sabiedrības runām, spiedienam, nosodījumam. Teātrī notika viss: no vientuļām pārdomām līdz apmeklētajām izjādēm. Dejas. Es ar megabaudu vēroju dejas, kas nav tipiskais valsis. Tajā dejā nevadīja vīrietis (Yeah baby, yeah), tā izpauda emocijas, roku kustības izteica jūtas un attieksmi. Skaisti. Obligāti ir jāpiemin arī tērpu mākslinieku brīnišķīgais veikums - virtuozas cepures ar sietiņu, krāšnas kleitas un vīriešu uzvalki. ahh!
Par mūziku. Viscaur filmai ir klausāmas klasiskās mūzikas skaņdarbi, kas sniedz elegantuma sajūtu, taču, lai filmu vismaz nedaudz padarītu krieviskāku, skan krievu šūpuļdiesmas. Vai nav skaisti?
Piebilde: Kā pretstats Annas mīlestībai ir Kitijas un Levina romāns, kurš sirds dziļumu atklāj tikai ar laiku. Šajā stāstā Levins bija pārliecināts, ka visu dara ar prātu, taču Kitija pierādīja to, ka aiz saprāta slēpjas arī mīlestība.
Krāšņa filma, neaizmirstams emocionāls stāsts. Atzīme 9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru