Par ko filma? Par to, kā karš sagrauj cilvēku attiecības.
Kāpēc skatīties/ neskatīties filmu? Attēls ir skaists un man patīk filmas par 30. - 40. gadiem. Tā ir emocionāla drāma, kur cilvēku attiecības izjauc ārējie faktori, taču šī mīlestība cīnās pretī tiem.
Šizofrēniska bohēma, karš un "cilvēces glābšanas" pienākums, kolaboracionisms un, promams, skaists mīlas romāns.
Par šizofrēnisko bohēmu, kas samiksēta ar romānu. Stāstā nav pat mīlas trijstūris, tie cilvēki vienkārši dzīvo kopā. Gilda ir tā, kas Parīzes dzīvoklī ievieš orģijas, viņa ir māksliniece, brīvdomātāja. Viņai nekad nekas nenotiek nopietni, viņa nav uz vietas stāvoša, viņai ir jāpeld pa dzīves mirkļiem un jāizbauda tie līdz pēdējam vīna pilienam. Viņa dzīvo ar mūzu - Miu, un ar Gaju, kurš ir bija līdz ausīm iemīlējies viņā. Attiecībās ar Miu Gilda nezināja robežu, taču tajā pašā laikā viņas attieksme līdzinās mātes rūpēm. Gan Miai, gan Gajam Gilda bija kā skolotāja, kas mācīja izbaudīt dzīvi, taču tie divi nebija tie, kas bezrūpīgi skatās uz nopietnām lietām.
"Cilvēces glābšanas" pienākums un iešana karā mani vienmēr ir pārsteigusi. "Mums ir jāblābj cilvēki, mums ir jāizbeidz karošana" vienmēr tas ir nozīmējis iesaistīties pašā kara darbībā. Secinājums - ja es gribu, lai beigtos karš, man ir jāiet dienēt armijā un kara situācijā jānogalina tāds pats armijnieks kā es, tikai no citas valsts? SVIESTS! Un šāds sviests nav tikai filmā, nebija tikai Pirmajā un Otrajā pasaules karā, tas notiek mūsdienās. Karavīri dodas uz Irāku, Afganistānu, lai tur radītu mieru. Par kādu mieru tiek runāts, ja karavīri ir bruņoti un tie nošauj citus cilvēkus? Ja agrāk jaunietis tika iesaukts armijā, tad tas notika tikai valsts interesēs, pašlaik, ja tu esi karavīrs, tad tev par to maksā, attiecīgi, labumu gūst 2 puses - valsts un tu kā karavīrs, kas faktiski ir nomāts slepkava, protams, ne visu karavīru uzdevums ir apšaudīt citus cilvēkus, ir bumbu neitralizetāji utt. Atgriežoties pie filmas, tad Gajs, nogalinot pirmo cilvēku, uzreiz saprata šo kara būtību, šo slepkavniecisko nozīmi, taču "izglābt pasauli" mērķi viņš neaizmirsa un iesaistījās spiegu organizācijā, kas cīnījās pret nacistisko okupāciju Parīzē.
Kolaboracionisms ( sadarbošanās ar okupantiem). Gilda, lai nomāktu savas slāpes pēc mīļotā, sāka tikties ar vācu virsnieku, taču arī tas viņai bija kā pagaidu spēle. Sods par kolaboracionismu bija pēdējais punkts šajās attiecībās.
Par mākslu. Filmā Gilda nodarbojās ar visu, ķērās klāt, pamēģināja un tad meta prom. Mia piestrādāja kā modele, Gildai viņa bija kā eksponāts izstādē. Es saprotu, ka tā ir performance, bet būt apskates priekšmetam, uz kuru visi skatās un brīnās, mani īsti nepiesaista. Protams, mākslas uzdevums mūsdienās ir radīt emocijas, savu uzdevumu tā izpildīja - par cilvēku kā eksponātu man ir viedoklis.
Piebilde: Ja nezini franču valodu, tad filmu labāk skatīties ar tulkojumu vai subtitriem tev zināmā valodā.
Kara laikā politiskās intereses traucē mīlestībai. Atbilde: 8/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru