Par ko? Par laimes atrašanu, kas sasniegta piedauzīgā veidā.
Kāpēc skatīties/ neskatīties filmu? Hjū Lorijs, kurš filmā nav Hauss. Man šķita, ka tas būs labs iemesls, bet izrādījās, ka nepavisam. Neuzbāzīgā ģitāras meldiņa dēļ, var šķist, ka tā ir viegla komēdija, tas ir kļūdainais pirmais iespaids. Filmā viss notiek ātri, taču tizluma, nūģības, bērnišķīguma dēļ, tāda sajūta, ka filma velkas mūžību.
Romeo un Džuljetas stāsts, kas ir izoperēts, pāršūts un izkošļāts mūsdienu kontekstā ar Freida atļauju. Egoisms, draudzība, skaudība.
Par egoismu. Katram no tēliem pa lielam nerūpēja citi, katrs no viņiem stabili stāvēja uz saviem uzskatiem, aizspriedumiem un sapņiem, un tad, kad otra rīcība neatbilda šiem uzstādījumiem, radās konflikti. Šis ego izjauca ģimenes.
Draudzība. Tik ļoti fake. Tā samākslotība atgādināja galmu laikus, kad draugs, ne draugs, bet vakarā visiem jāsanāk pie galda. Visa filma ir uzbūvēta uz 2 slāņiem - sabiedriskais un id (egoisma slānis). Freida idejas filmas izpildījums. Būtībā visus tēlus varētu sadalīt 2 grupās: tādi, kuri palika ar masku sabiedriskajā līmenī, un tādi, kuri kā savas laimes kalēji, domāja tikai par sevi.
Skaudība. Tiem, kuri dzīvoja "sabiedriskajā" līmenī tik ļoti skauda tas, ko pārdzīvo "id" līmeņa ļaudis. Kerolai un Terijam bija laulības krīze, redzot meitas un kaimiņa attiecības, iekšējās skaudības piesātināti, viņi nevarēja izciest notiekošo, taču tajā pašā laikā viņi nepamanīja, kā jau bija pārņēmuši no viņiem piemēru un uzlabojuši savas attiecības. Vanesai šis notikums iecirta vislielāko robu viņas dzīvē, pirmkārt, Nina, kas iepriekš atrada sev foršākas draudzenes, padzīvoja dzīvi kādu laiku, un, otrkārt, tētiņš, kurš meitas vietā atradis sev citu mantu, nedaudz interesantāku. Galu galā arī viņu šīs nesaprotamās attiecības motivēja beidzot kaut ko uzsākt.
Uz pozitīvās nots beigsim. Kaimiņu skrējiens, pēc visa notikušā varetu secināt, ka spēle uz skatuves jeb dzīve "sabiedriskajā līmenī" turpināsies, taču, ņemot vērā to, ka tika salikti visi punkti uz i, tad šajā gadījumā sāc saprast, ka tēli beidzot atrada zelta viducīti starp "id" un "super ego". Skaidrs, ka viņi joprojām nēsās masku, taču tagad viņi rēķināsies arī ar savām vajadzībām, savukārt citi beidzot paņēma smadzenes rokās un turpmāks ņems vērā arī sabiedrības rāmjus.
Par mūziku. Tāda sajūta, ka ieslēgta viena dziesma un ir iestrēgusi "repeat" poga vai arī caurmērā nebeidzami skan Ziemassvētku dziesmas. Kopumā - tāda sajūta, ka sižets notiek lielveikalā.
Piebilde.
Nekā īpaša. Jāatzīst, ka auditorijai, kura katru dienu skatās tāda veida mūsdienu komēdijas, ļoti patiks, taču pārējie to var novērtēt kā sviestu. Atzīme 5/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru