Par ko filma? Par dzīvošanas iespēju patvaļīgu izvēli un šo iespēju izmantošanu/ neizmantošanu.
Kāpēc skatīties/ neskatīties filmu? Ir tikai viens iemesls, kāpēc šo filmu nevajadzētu skatīties - pārāk lielā vardarbība, asiņaino ainu daudzums, taču šiem kautiņiem te ir metaforiska nozīme.
Ir šprotes un ir zivis, kas, ņemot no jūras ārā tīklus, ir spējušas izkļūt pa caurumu. Ir cilvēki, kas sapņo un sēž, un ir, kas izvēlas cīnīties. Filmā ir nemitīga cīņa par brīvību.
Par šprotēm. Homo Vulgaris (cilvēks parastais) ir kā mazā zivs bundžā. Sabiedrība tevi skaisti saliek līdzās citām zivīm un vēl tavu bundžiņu skaisti iepako. Būtībā, patīk tev tas vai nē, visiem ir vienalga, jo viņiem pašiem ir tas pats dzīvesveids - darbs, mājas, paziņas vai draugi, darbs, mājas, paziņas vai draugi. Filma parāda Homo Sapiens Vulgaris (cilvēks saprātīgais parastais), kam parādās vēlme izkļūt no šīs šprotu rutīnas. Tailers, kas kā "izkļūšanas" specs saka, ka mūs kā patērētāju verdzībā notur mūsu pašu nopirktās mantas. Un viņam ir taisnība. Kā piemēru ņemsim telefonu, ja tev tā nav kabatā, tu esi kā narkomāns bez dozas. Galvenais varonis (filmā viņam nav vārda) vēlas iegūt brīvību no verdzības, brīvību no sabiedrības dogmām.
Lai sasniegtu nākamo līmeni, ir jācīnās ar savām paražām, ieradumiem. Lūk, te cīņas klubs kā izklaide iegūst citu nozīmi - tā ir cīņa ar sevi, cīņa, kuras uzvara novedīs tevi līdz šai kārotajai brīvībai. Filmas sākumā Vīrietis apmeklē "anonīmo alkoholiķu grupas" (šeit esmu visas filmā pieminētās grupas vietas taupīšanas labad likusi zem viena vārda, vienas grupas nosaukuma, kura filmā nemaz nebija). Šīs grupas ir kā pasīvā cīņa ar sevi, kurai tev nepieciešama palīdzība. Nožēlojami. Taču tā ir cīņa patiešām slimajiem, Vīrietim tā bija iespēja sajusties dzīvam starp miroņiem. Tailers Vīrietim ir kā terapiets, skolotājs, līdz ar to šī draudzība izvēršas par Vīrieša individuālo "anonīmo alkoholiķu grupu". Filmas kontekstā ir jārunā par individuālo cīņu. Pirmais sitiens bija kā pendelis savam agrākajam "es", "es", kuram interesēja mēbeles.
Tagad vēl par to cīņu. Ja sākumā ir skaidri saprotams, ka tā ir cīņa ar sevi, tad vēlāk tā pārvēršas par cīņu pret sabiedrību. Būtībā viss būtu pareizi - sākumā paskaties uz sevi, tad uz citiem, taču tie paņēmieni, kādā veidā notiek šī ciņa ar sabiedrību, ir nuts! Tas, ka vissabiedrības attiekšanās no materiālajām vērtībām tiek panākta ar vandālismu, grautiņiem, ir klajš absurds. Protams, pārādīt šo absurdu ir filmas mērķis, kas vēl plusā filmai piešķir nepieciešamo ekšenu, kura jau tā ir pietiekami. Iznīcināšanās, pašiznīcināšanās. Runājot, par cīņu ar sevi, jāpiemin epizode ar puisi vārdā Reimonds, kuram Tailers pielika pistoli pie galvas un prasīja par sapni. Puisim bija mērķis, kaut kādu apstākļu dēļ, tā sasniegšanu viņš bija atlicis, pistole pie galvas paātrināja izvēles izdarīšanu - iet un sasniegt mērķi vai arī - nē. Puisis bija beidzis cīnīties un vienkārši samierinājās. Ar pistoli pie galvas viņš vēlējās cīnīties par mērķi vairāk kā nekad.
Par Marlu. Pirmkārt, kāpēc viņš viņu neieredz? Jo viņa ir šī Vīrieša kopija, attiecīgi - konkurents. Otrkārt, viņa stāsta par kleitu un salīdzina to ar izsviesto Ziemassvētku eglīti. Ja vilkt vēl vienu paralēli, tad tā kleita ir pati Marla Vīrieša attieksmē. Vīrietis ar viņu spēlējas, viņam ir prieks par to, bet tad dienas beigās viņu izsviež ārā, taču filmas sižets iet vēl tālāk, redzēdams, ko ir piedarījis, viņam viņas ir žēl, tāpēc viņš sūta viņu prom, kleitas ziņā tā būtu atdošana humpalās, lai to lietotu citi (citi šajā gadījumā ir nezināmais X. Ja tu atdod kleitu humpalās, tu nezini, kas to nēsās. Viņš ieveda Marlu autobusā un nezināja, kas viņu tālāk tur sagaidīja).
Un vēl viena lieta, kas ir jāpiemin. Freids. Tā bija Id un SuperEgo cīņa savā starpā, kuras rezultātā būtu jārodas jaunam Ego. Te vadībā izvirzās Id un skatītāji sastingst no izbrīna, taču - nē! Pats Ego cenšas izspraukties, viņš izvirzās uz priekšu, nonāk soda laukumā, nav aizmugures un viņš sit! Jā, Ego ir uzvarējis!
Par režiju. Safilmēts ir fantastiski.Ir jāizceļ mēbeļu kataloga epizode un megaepiskais fināls. Ja runājam par aktieriem, tad Vīrietis perfekts šai lomai - uz sejas jefiņš, kuram ir cerība iegūt brīvību. Taču, man ir pretenzijas pret Bredu Pitu. Viss jau būtu kārtībā, ja tas nebūtu viņš , kas māca kā "padirst" uz Holivudas zvaigznēm un nerunātu par vīriešiem, kas ir apakšveļas brendu modeļi. Visa ticamība Pita tēlam pazuda, jo tad, kad tu redzi to, ka šo tekstu izrunā mega populāra zvaigzne, nāk smiekli.
Par mūziku. Nekā neatceros, izņemot finālā skanošo "Where is my mind"
Piebilde. ķīmiķiem varētu patikt, jo ir feina "ķīmijas minūte", kad Pits stāsta par ķīmisko vielu reakcijām. Ā, un vēl - filmā ir blonds Džareds Leto (neizskatās labi).
Milzīga filma ar interesantu idejas pasniegšanas stilu. Atzīme: 9,5/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru