Par ko? Par 2 talantīgiem, taču veciem "pārdevējiem", kas izdomā ņemt praksi "Google".
Kāpēc skatīties/ neskatīties filmu? Šī filma ir tāda bieza monēta ir izteikti 2 pusēm. Uz vienas - viss labais un skaistais, uz otras - "Don't be evil" paradokss.
Par skaisto, labo un brīnišķo. Smieklīga. Joki bija paredzami, naivi, bet tajā pašā laikā, tie nebija mūsdienu komēdiju perversie stulbie jociņi. Sižeta virzība ir zināma jau pašā sākumā. Ne tikai datoriķiem un internetnūģiem (filmā tādus dēvē par "noogleriem"), bet arī parastajiem mirstīgajiem Google lietotājiem pieminētie datorvalodas jēdzieni škitīs pazīstami un mīļi, bet to pielietojums - smieklīgs. Tēli bija tādi, kādi esam mēs, jo kurš latvietis nevēlēsies paņemt ēdienu uz mājām, ja darbā tas tiek dots bez maksas? Vēl mums vienmēr gribas redzēt nūģi/ zubri alkohola reibumā. Filma sniedz tev šo iespēju. Lieliska aktieru komanda!
Filmā var saskatīt ļoti daudzas pamācošas lietas, kas ir saistītas ne tikai ar Google lietošanu, piemēram, galvenie tēli ir perfekti oratori, kas zina, kas jāsaka, lai pārdotu preci. Jau filmas pirmajās minūtēs uzskatāmi tiek parādīts, cik svarīgi ir zināt klientu, auditoriju un veidot ilglaicīgu kontaktu ar viņiem. Tēli iemāca, ka ar klientu ir jārunā viņu valodā (te nāk galvā viens attēls, kur pārdevējs ir pietupies tādā pašā pozā kā viņa klients - urla). Filmas ideja uzstāj, ka jaunais ir mūsu nākotne, līdz ar ko viss vecais tiks izmests, tieši tāpēc galvenie varoņi, kas ir gados vecāki cilvēki, tiek iepazīstināti ar jaunajām tehnoloģijām. Tāpat filma pamāca mūs meklēt un atrast lietas (ne tikai ieguglejot), mums vajadzīgas lietas var atrast deguna priekšā, ir jāmāk tikai saskatīt. Darbs - pārlūkprogrammas pirmajā lapā, aplikācija - dzēruma pārbaudītājs.
Un tagad par to ļaunuma iemiesojuma pusi, kuru nesaskatīs cilvēks, kas par Google pasaules kontrolēšanu nemaz nav aizdomājies. Filma bija visīstākā Google propaganda, kas man atgādināja Eizenšteina filmas, kurās tika propagandēts komunisms. Viss tik sapušķots, tik skaists. Vēl viena sociālisma iezīme filmā - komandas gars, kas uzveic ļaunumu (PSRS laikā - kapitālismu). Skaidrs, ka tā nav slikta iezīme, taču visa Google kontekstā tie tēli un ārpasaule šķiet baisa - garlaicīgā matraču pārdošana, blēdīšanās, pansionāts, pār kuru valda patmīlīgs vīrietis. Visa propaganda nebeidzas tikai ar filmu. Uzreiz pēc pirmizrādes Google izveido video, kur īsti praktikanti stāsta, kā jauki ir strādāt Google, ka patiesībā kompānijā prakses laikā nevalda tāda konkurence. Pati Google pasaule liek šo produktu iemīlēt vēl vairāk, taču filmā reklamējas ne tikai Google, bet arī Apple.
Visa filma ir pārbāzta ar detaļām, kas to padara interesantu - kalambola spēle, feinie atpūtas krēsli, picu mētāšana, divu vīriešu kopāgulēšana, darba intervija bibliotēkas lasītavā un pat filmas mīlestības līnija, bez kuras nevar iztikt neviena komēdija. Tā ir aktuāla, jo aplikāciju izveidošana ir mūsdienu uzņēmējdarbības virziens, savukārt "Flashdance" filmas motīvi piesaistīs vecāko paaudzi.
Par mūziku: skanēja kaut kas populārs, dzirdēts, taču man nepazīstams. Vēl Alanis Morrisette un "Flashdance" galvenā dziesma.
Piebilde. Ja pārāda erroru, jāskatās komentāros. C++ ir datoru valoda or smth.
Smieklīga, interesanta, aktuāla, pārbāzta ar propagandu, taču tāds bija arī filmas mērķis. Atzīme 8/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru