Par ko? Par puisi, kuram tā patiešām bija pēdējā.
Kāpēc skatīties/ neskatīties? Ļoti pozitīva un viegla priekš sava smagā temata. Ņemot vērā to, ka tā ir kārtējā festivālu indie filma par jauniešiem, tā atšķiras ar šo pozitīvismu. Bija epizodes, kad par joku, kādu pasacītu vārdu tiešām smējos, ne vienkārši pasmaidīju, bet smējos. Pa lielam filmā tiek aplūkots, kā dzīvot, ja tā, iespējams, ir pēdējā diena, un kā mainās attieksme, ja cilvēks uzzina, ka esi nopietni slims.
Beidzot tiek runāts par tiešām pēdējo dienu nekatastrofu ekšenfilmās ar supervaroņiem. A ko darīt? Viņš pasēdēja drusciņ un saprata, ka varbūt tomēr kaut kas ir jādara, jo sēdēt bezdarbībā un žēlot sevi sucks, ja viņš ietu pie radiem, tad tā būtu masveida sevis žēlošana. Viņš gāja iepriecināt sevi svešu cilvēku lokā, taču diemžēl vai par laimi tas izvērtās par kaut ko vairāk (kas tomēr atgriež mūs pie parastās jauniešu romantiskās filmas). Meitene, ko satika puisis, nezinādama par slimību, sniedza viņam prieku, piedzīvojumus un dienu, kas nebija nodzīvota bezjēgā, taču tad, protams, viņai nācās izstāstīt par slimību, kas galu galā noveda pie tā, ka tagad viņa skatījās uz puisi ar žēlumu. Meitene arī bija iemesls tam, ka tagad viņš saparata, ka pat šajā vakarā viņš vienkārši bija nolaidis rokas un samierinājies ar nāvi, kas tūlīt nāks pakaļ, tagad, kad meitene vairs nebija svešiniece, viņš beidzot apjēdza, ka vēlējās dzīvot vēl, turpināt ar viņu satikties un plānot nākotni, ceļojumus.
Filma nedaudz atgādina garu mūzikas klipu par jauniešu vasaras romānu, kur pats dziesmas izpildītājs parādās tuneļa mini koncertā. Šis garais videoklips neliek tev domāt līdzi, uzmanīgi klausīties tēlu sarunās, tāpēc tā ir izklaidējoša, bet tajā pašā laikā šī pozitīvisma hiperbola tiek noplacināta ar slimības faktu. Šīs 2 nepavisam līdzīgās lietas līdzsvaro viena otru, līdz ar to dodot filmai atšķirības zīmi no cita neatkarīgā kino par jauniešiem.
Galvenā tēla Eliota atveidotājs Parkers Krofts, manuprāt, ir jaunais vai kārtējais Maikls Sera (Juno), Džesijs Eisenbergs (Social Network) vai Antons Jeļčins (Like Crazy) - viņi visi ir spēlējuši līdzīgas lomas un ir sprogaini.
Par mūziku. Skan jauka man nepazīstama indī mūzika.
Piebilde: filma lika smietes par pavisam nopietnām lietām, piemēram, frāzi, ko tik ļoti smieklīgā intonācijā pateica Eliots: "O, Im dying tomorrow, I better figure out what i do today, cause Im dying tomorrow", protams pēc pāris sekundēm sekoja arī ļoti skumjš brīdis, par ko nācās arī pabimbāt.
Ļoti viegli par skumīgo. Atzīme: 7,5/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru