Par ko? Par mīlas trijstūri, kur vienā pusē ir patiesas jūtas, bet citā parakstīta laulības apliecība.
Kāpēc skatīties/ neskatīties? Tā ir drāma, kas viscaur ir pildīta ar mīlestību un ne tikai, taču tā ir tik nopietna un piedāvātie skatītājam likteņi ir tik smagi, ka filma uzreiz iegūst kaut kādu vērtību. Šajos tēlos katrs sevi neatradīs, taču noteikti jutīs līdzi kādam no pāru variantiem vai atsevišķam tēlam. Mīlestība likumīga, mīlestība slepus, krāpšana, meli, solījumu turēšana un vēl visvisādas lietas.
Kāpēc just līdzi precētajam pārim? Ja jau viņi ir apprecējušies, jūtas vismaz kādreiz taču ir bijušas. Bez tam, šis pāris nav zemē metams, jo ir spēcīgs arguments tā pastāvēšanai - bērns. Dzīvo viņi pārticīgi un viņu pusē ir likums, kā arī tā laika sabiedrība, taču viņi nav laimīgi kopā un ir notikusi vienas puses krāpšana.
Kāpēc just līdzi mīļāko pārim? Jūtas vēl ir svaigas un tās pat sprakšķ. Abi jūtas patiešām laimīgi un, lai tādiem būtu, viņiem pat nevajag nekādu garantiju, ka rītdien viss būs labi. Viņi visu laiku tiecas viens pēc otra, taču visi ir pret viņiem, tāpēc šajā gadījumā būtu jāatbalsta mazāk pārstāvētā puse. zaudētāju puse.
Kāpēc just līdzi māsu savienībai? Pēc tēva nāves viņām vajadzētu satuvināties, taču kopš agras jaunības viņas darbojas šķirti savu interešu, raksturu dēļ. Māsas varētu satuvināt naids pret vīrieti, kurš nevar izlemt pie kuras un ar ko palikt kopā, kurš krāpa. Problem solved! Nebūtu ne asaru, ne naida, ne papildu bērnu, protams, nebūtu arī pašas filmas.
Par atsevišķiem tēliem. Ko darīt sievietei, kurai ir bērns un māja laikā, kad vienai pēc krāpšanas sevi nenodrošināt. Varētu teikt, ka viņa ir uzpūsta egoisma iemiesojums (viņai uz to ir tiesības, jo ir precēta), taču viņa pateiks un izdarīs jebko, lai dabūtu atpakaļ to vīrieti. Šo rīcību kopums parāda viņas bruņu necaurlaidību. Dina, no otras puses ir stipra citā plānā - būšanā bez vīrieša. Viņa var dzemdēt, dzīvot pilnīgā nabadzībā viena pati, taču, salīdzinājumā ar Madelīnu (precēto sievieti), viņa necīnījās par mīļoto vīrieti. Viņa viņu vienkārši gaidīja vai pie pirmās problēmas padevās. Ričijs. Vīrietis nezināja ko viņš grib, viņš ķērās pie visa, kas priekšā, ticēja visam. Vai tās bija sievietes, kas viņa prātu tā samaitāja? Vai tas bija pats vīrietis, kas kā vējš pūta tur, kur durvis vaļā.
Skaisti tērpi. Katra no māsām simbolizē dažādās puses: bagāto - sabiedrisko un nabago - individuālo. Ja tu esi bagāts, sabiedrība cenšas atrasties tuvāk tādam cilvēkam, savukārt, ja nabags - tu viens pats cīnies par to, lai tev vismaz jums uz galvas būtu. Kas ir jauki, režisors parūpējies, lai par galvenā objekta likteni mēs uzzinām tikai beigās, tāpēc intriga pastāv visu laiku. Ik pēc laika mums parāda tikai ieskatu varoņu turpmākajās dzīvēs, taču nekādas konteksta informācijas. Interese par filmas sižetu nepazuda ne tikai šī iemesla dēļ, dažādu notikumu bija ļoti daudz, varbūt pat pārāk, taču šajā gadījumā, tas nebija par skādi.
Piebilde: Beigu beigās čiks vien sanāca. Vienkārša matemātika, ja ir viens pīrāgs un viens viesis, katram tiks lieli gabali, ja ir tas pats pīrāgs, bet daudz viesu, man tiks maziņš gabaliņš, ja vēl pacīnīšos par to.
Aizraujoši un spēcīgi. Atzīme: 8,5/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru