Par ko? Par mīlestību, kas šķērso karu un profesijas pienākumus.
Kāpēc skatīties/ neskatīties? a) tas ir spēcīgs romantisks stāsts, kas mijas ar pilnīgi visām grēcīgajām jūtām un ir balstīts uz patiesiem notikumiem, b) fantastisks kara žurnālistikas atainojums un c) spēcīgi tēli.
Viņu attiecības sākas ar krāpšanu un naidu, bet kā jau mēs zinām, viens solis un mīlestība aplido tevi no visām pusēm. Ernests un Marta nemācēja dzīvot rutīnā, viņi alka pēc ekšena, tas viņiem deva enerģiju un tajā pašā laikā ārdīja ārā viņu attiecības, laimīgi viņi bija tikai tad, kad abi atradās karā, nevis abi garlaicībā sēdēja uz lieveņa.Viņš krāpa Martu ar pudeli un citām sievietēm, savukārt viņa - ar kara epicentriem. Viņa mīlēja karu tik ļoti, ka pat vecumā skrēja pēc piedzīvojumiem. Spēcīgi tēli, tāda sajūta, ka režisors ir lepējis tos no metāla. Viņš - vīrišķības iemiesojums, kuram pašcieņa un patmīlība ir svarīgāka par jebko citu. Viņam bija jābūt priekšgalā visur - gan attiecībās, gan profesionālajā dzīvē. Ciest nevarēja Martas panākumus un pat izdevīgā viņam brīdī spēja nospert darba piedāvājumu, tāpat viņu tracināja, ja Marta runāja par vienlīdzību, jo uzskatīja, ka sievietei nav vietas karā un kara žurnālistikā. Visu laiku viņam bija vajadzīga sieviete, arī lai iedvesmotos, taču gadījumos, kad tādas nebija, viņš ķērās pie pudeles, jo savs libido taču ir kaut kā jānomierina. Viņa dzīvi simbolizēja papīra izmešana, tad, kad vecumā viņš jutās vientuļš, slims un nevarīgs, lapas papīrgrozā krita vairs ne tik graciozi.
Marta - feministisks darbaholiķis. Braša, visu varoša, mērķtiecīga, avantūriste. Arī viņa neticēja tam, ka kaut kas viņai var neizdoties, viņa priecājās par katru savu uzvaru, kā piemēru var minēt to, ka viņa uzreiz pēc iepazīšanās Hemingvejam iestūķēja viņam sejā pozitīvo raksta recenziju. Viņa bija vienīgā sieviete vīriešu pasaulē un šī apziņa viņu tikai motivēja iet un darīt tur, kur jābūt žurnālistam. Kad pirmo reizi nokļuva kara zonā viņa bija naiva un nekā nezināja, viņa pat citiem meloja par to, ka viņa jau ir kara korespondents, taču patiešām tāda kļuva, kad nosmērējās asinīs, kad ieraudzīja kara briesmas.
No režijas viedokļa ļoti spēcīgs darbs. Filmā tiek izmantoti oriģinālie vēsturiskie kadri, kas mijas kopā ar jauno safilmēto materiālu. Arī krāsām ir īpaša nozīme. Viss, kas saistīts ar karu tika atainots melnbaltā (kā vienu no iemesliem ir jāmin šo oriģinālo video krāsu), taču, piemēram, Amerika tika atainota īpaši krāsaina. Ļoti bieži mainījās attēla kvalitāte, kas kā papildus efekts dažkārt jauca prātu, tāpēc dažos kadros grūti atšķirt nesen safilmēto ar hronikām.
Filma fantastiski parāda žurnālistikas profesiju un filmu ierakstu procesu - attēlu safilmē un studijā pa virsu raksta skaņas. (Filmas režisors, veidojot filmu, teicis, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem montāžā ir bijis savienot īsto kara skaņu ar aktieru sarunām, fona skaņām). Fonā notiekošais karš ir tik košs, ka to nemaz nevar uzskatīt kā paralēli notiekošo. Kara dzīve ir attēlota tik bagāti, detaļas, piemēram, viesnīca kā pagaidu hospitālis, mētelis, kas noģērbts no miruša cilvēka vai savvaļas sīpoli kā pamatēdiens, dejas un cita izklaide kā metode, lai aizmirstu šausmas, piešķir karam milzīgu nozīmi visā romantiskajā stāstā. Vēstures stundās parasti tiek runāts par PSRS, Vāciju, Baltijas valstīm un nedaudz ASV Otrā pasaules kara laikā, filma iepazīstina ar notikumiem arī Spānijā un Japānā, kur tad notika pilsoņu kari. Filmā parādās arī "Sirmgalvja un jūras" epizode.
Par mūziku. Kara skaņas un spāņu patriotiskās dziesmas.
Piebilde: mega frāze, kas pierāda, cik ļoti liela nozīme ir feminismam šajā filmā: "Kastrācija demonstrē pārākumu". Filma tika veidota kā televīzijas filma, tā sāņēma daudzus apbalvojumus, kas saistīti ar sieviešu reprezentāciju.
Filma ir grāmatas ekranizējums. Atzīme: 9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru