Blogs, kur stāstīšu par to, ko redzēju.

sestdiena, 2013. gada 5. oktobris

Kara filmu izlase PART 2

Pilnais filmu saraksts šeit!
Iepriekšējo daļu lasīt šeit! 

The Children of Huang Shi. Filmas pamatā ir 2 nozīmīgas lietas - kara žurnālista pieredzētās šausmas, kas ilgst 10 minūtes sākumā un pāris minūtes filmas vidū, un izglābtie bērni, kuri, protams, vispirms bija jāpieradina. Pakļaut puikas viņš var tikai ar darbību, kas tiem liksies neparasta, tajā pašā laikā, viņi pretojas, jo viņu starpā ir autoritāte, kam šis britu vīrietis vienkārši nepatīk. Lai paglābtu bērnus no iesaukšanas Ķīnas nacionālistu armijā, viņš izlemj rīkoties bravūrīgi - iet ceļojumā uz vietu, kur nav aktīvas karadarbības. Pa ceļam notiek labas un sliktas lietas, taču beigas ir laimīgas. Filmā nav nekā pamācoša, ir tikai liels stāsts par dižu vīrieti, kuram liktenis piespēlēja kļūt par tādu. Viņš pārkāpa sev pāri, lai izglābtu bērnus. Piedzīvojumiem bagāts stāsts, kas ir tik tiešām aizkustinošs, taču vēl emocionālāku to padara "Paldies" no izaugušajiem bērniem, pēc kā man kā skatītājam asaras bira kā pavasara strautiņš. Atzīme: 9/10


 Anonyma - A Woman in Berlin. Spēcīga, diskusijas raisoša filma par sievietes likteni. Stāsts jautā, vai sievieti, kura izdomājusi veidu kā samazināt izvarošanas gadījumus, atdodoties tikai vienam vīrietim, kam ir vara pār pārējiem, līdz ar to paša izvēlēties, kurš no karavīriem dabūs viņas ķermeni un kurš - nē, var uzskatīt par prostitūtu un viņas rīcību par nosodošu, jo šis vīrietis viņu arī labi atalgoja par baudas gūšanu, viņš apgādāja sievieti ar pārtiku. Kolaboracionisms. Filma visnanotaļ pastiprināja manu feministisko pārliecibu. Zīmīgs citāts, manuprāt, filmā ir "Pirms kara domājām, ka karš audzina vīrieti, izrādās, ka tomēr - nē.". Skaidrs, ka kara laikā vīrieši gandrīz neredz sievietes, tāpēc ieraugot kaut vienu, viņi nevar savaldīt savu zvēru, savu libido. Galvenā komandiera attaisnojums šīm masu izvarošanām, ka viņu vīrieši visi ir veseli, bija absurds! Pats galvenā komandiera tēls ir interesants, jo no vienas puses viņš ļauj citiem darīt šos noziegumus, savukārt pats izturas ar cieņu pret šo sievieti. Atnākušā no kara vīra attieksme pret sievu arī ir nesaprotama, viņš apvaino sievu, ka viņai pat nav kauna par izdarīto, bet paskatīsimies mēs uz šiem vīriešiem, kas karojot kļūst par slepkavām. Vai šāda rīcība ir nosodāma un ir apkaunojums sievietei? Armijas vajadzībām lietota sieva. "Karš maina vārdu nozīmi". Milzīga viela pārdomām. Atzīme: 10/10

 Attack on Leningrad. Šeit ir stāsts par badu. Krievijā šo filmu rādija kā seriālu. Vai tam bija vajadzība? Nezinu, jo būtībā, šo šausmīgo stāvokli var pilnībā izbaudīt pusstundas laikā. Tas, ka šīs bada briesmas stāsta labad ir sajauktas ar spiegošanu un valsts melošanu, vispār nebija jēgas. Vienīgā tiešām saturīga, vērtīga lieta ir bada atainojums, jo filma piedāvā salīdzināt, cik gramus deva civilajiem iedzīvotājiem un kādi cepumi stāvēja uz galda "priekšniekiem", gramus strādniekiem un gramus citiem iedzīvotājiem. Ļoti nozīmīgs kadrs ir maizes šķēļu griezšana Vācijā,pēc kaut kā tāda mute veras vaļā no izbrīna. Skatītājiem tiek pārādas arī bada galējības - kanibālisms. Par aizkustinošu šo stāstu padara bērnu izglābšana, kur mamma centusies labāk pabarot vienu bērnu, nevis noskatīties kā lēnām mirst abi, un šos bērnus izglāba šī britu žurnāliste, kas tāpat kā visi bija pakļauta badam, viņa bija tā, kas atdeva visu. Neparasta šķita taktika par tīšām Hitlera izraisītu badu, jo viņa karaspēks, nebija spējīgs ieņemt pilsētu. Vispārizglītojoša filma par notikumiem un badu, kas liek visu filmu tikai šausmināties un novērtēt pārtikas esamību. Atzīme: 7/10


Black Book. Manuprāt, viena no labākajām filmām sarakstā. Spraiga, aizraujoša, notikumiem pārsātināta, taču diemžēl nav tik dziļa. Par nacisma pretestības kustības gaitām, par sievieti, kas izmanto savu ķermeni valsts labā, par mahinācijām ar citu uztcēšanos un bagātību. Tas, kāpēc man šī filma patika, ir sievietes spēks izciest tik daudz. Viņa iemīlējās vācietī, kurš arī bija labs, jo apsolīja nenogalināt ebrejus. Tas par ko liek domāt šī filma, ir atriebe kā motivācija darbībai. Šī sieviete vēlējās atriebties par bojā gājušo ģimeni, sods par kolaboracionismu bija publiska izņirgāšanās, kas, savukārt, mudina pārdomāt par to, cik tad šie cilvēki ir normāli. Interesanta, negarlaicīga ekšena filma, bet tas arī
viss. Atzīme: 8/10


Dresden. Tā ir televīzijas divsēriju filma, līdz ar ko rodas izstiepšanas sajūta. Notiek bombardēšana un ir mīlas trijstūris, kur vienā pusē ir  aizliegtā mīla starp vācu meiteni un britu pilotu un otrā pusē daļēja mīlestība ar aprēķinu. Tas viss, protams ir skaisti, kā viņi iemīlas, kā slēpjas un kā beigās arī izglābjas, taču šoreiz tas, kam es gribu pievērst uzmanību ir ārsta Hipokrātiskais solījums. Es neesmu ārsts un par šādu solījumu es hiporbolizēju, taču vai kara laikā ārstam arī nevajadētu ārstēt visus bez izņēmuma? Lūk, šeit parādās dilemma -  būt godīgam ārstam un tomēr ārstēt visus bez nacionālā dalījuma vai arī glābt savu dzīvi un "ārzemnieku" pacientus nodot varas grožos? Tā meitene klausīja savai sirdij, viņa ieķērās britu pacientā. Skaists mīlas stāsts, kas notika dramatiska notikuma (Dresdenes bombardēšanas) kontekstā. Atzīme: 7/10

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru