Blogs, kur stāstīšu par to, ko redzēju.

piektdiena, 2013. gada 4. oktobris

Kara filmu izlase PART 1


Visu augustu un septembri es skatījos kara filmas. Kopā 27 filmas. Filmu izvēle nebija nejauša, a) tām bija jābūt filmām, ko es vēl neesmu redzējusi; b) tām bija jāataino cilvēka liktenis karā, nevis jābūt bojavikam ar karadarbības atainojumu; c) filma nedrīkstēja būt īpaši veca. Es vēlējos vismaz nedaudz iepazīt, saprast to cilvēku dzīvi. Mani "novērojumi" par filmām tiks sadalīti vairākās daļās, jo neviens nevēlas lasīt referātveidīgu aprakstu par redzētām un/ vai neredzētām filmām. Kopējie secinājumi tiks publicēti pēdējā daļā.

Enemy at the Gates. Neskatoties uz savu britu pamatu, filma ir ļoti sociālistiski krieviska. Ir biedriskums, ir no mušas uzpūsts varonis, ir sieviete karavīrs, ir akls patriotisms savai valstij. Skaidrs, ka propagandai šādu filmu nerādītu, jo kurš gan rādītu kā štompē varoņus. Ir 2 pamata stāsta līnijas - mīlas trijstūris un spiegu/ snaiperu ekšena un asiņaino kauju (īpaši daudz kadru ar šāvieniem galvā) daļa. Tas, ko filma māca, ir a) jāšauj tad, kad bumba sprāgst, lai cits nedzirdētu šāviņu; b)lai cilvēkus uzmundrinātu, jādod viņiem varoņi no viņu pašu slāņa; c)mīlestība un draudzība ir parāka par naivo patriotismu. Džūda Lovs galvenajas lomās būtiski samazina ticamību tam, ka filma ir par Sarkano armiju. Interesanta, nepuķaina, aizraujoša filma, kas parāda gan skarbo, gan brīnišķo karā. Patiks,ja nav kairinājuma sajūtas no pārlieku lielās sociālistiskuma garšas. Atzīme: 7/10



Closing the Ring. Gadījums, kad cilvēkiem ir rezerves plāns dzīvei pēc kara. Interesanta thowback  filma par noslēpumu, kas tika glabāts līdz mūsdienām. Neparasts stāsts par draugiem, kuri neparedzamu rezultātu gadījumā sadalīja rūpes par meiteni.Šajā gadījumā sieviete nebija gaļa, ko vienkārši sadalīja pa puskilogramam katram, katram no puišiem bija jārūpējas par meiteni pēc kara noteiktā jomā. Tas, kas šķita neikdienišķīgs, bija mīlestības ziedošana draudzības labad. Aizraujošu stāstu padara arī mūsdienas Īrijā (man vienmēr patīk, kad filmās ir Īrija, tā zaļā, kalnainā, labsirdīgā vieta, kur cilvēki saka "Bloody hell" smieklīgā dialektā), kur pašlaik ir aktuāla nesen notikusī slepkavība un bumbu sprādzieni. Lūk, šī sasaiste ar karu, bija tik ļoti nepieciešama, jo citādi visa pagātnes atcerēšanās un meitenes meklēšana izskatītos pārlieku samākslota. Jau paši amerikāņi kā karavīri WW2, salīdzinājumā ar Eiropas karavīriem, izskatās ļoti narcistiski, jo lielākajā daļā filmu no šī saraksta amerikāņu vīrieši karā devās tikai tāpēc, ka viņi apzinājās savu vīrišķīgumu un juta nepieciešamību tikt Eiropā un pašaudīties ar nacistiem. Pašas kara darbības filmā prakstiski nav. Filma uzsver to, ka karš pilnībā maina cilvēku dzīvi, un šī traģēdija viņiem seko līdz pat kapam. Atzīme: 6/10


In love and War (2001). Itāļu mazie prieciņi kara laikā. Filmai nav smaga, traģiska sižeta, jo karastāstu par 3 pusēm (vācu nacisms, itālu civiliedzīvotāji, kas fano par dzīvi pirms kara, un atbrīvotāji no fašisma (vēlāk no nacisma) ar itāļu partizāniem) atspēko mīlestība un dāsnums, palīdzība svešiniekiem. Šo "netraģiskumu" pamato arī karavīru attiekme pret partizāniem un karagūstekņiem, piemēram, "cietums", kurā dzīvoja angļu karagūstekņi, bija grezna māja, angļi jokodamies steidzināja itāļu karavīrus, kuri par šiem jociņiem viņus nesodīja, bet tikai iepūta taurē, cenšoties tos apturēt. Runājot par to dāsnumu, viens no pretošanās kustības itāļiem teica "Danger is better than humiliation", kas, manuprāt, pilnībā raksturo itāļu darbību kara laikā. Šie itāļi bija tik ļoti godīgi, ka par angļu karavīra slēpšanu no vāciešiem, viņi lūdza šim karavīram atstrādāt fizisku lauku darbu. Un mīlestība, mīlestība, protams, pagaidīja visus notikumus, un dzīvoja laimīgi pēc kara. Šī filma ir laba ar to, ka parāda notikumus Itālijā (vispirms Musolini nodibina tur fašismu, tad ienāk nacisti līdz amerikāņi atbrīvo itāļus no totalitārās varas), parāda pašu itāļu kultūru ar vīriešu uzvalkiem, cepurēm, ar svētku svinēšanu, dejām un vīnu, ar cilvēku īpatnējo harizmu. Skaists mīlas stāsts, kas rodas kara laikā un to pārcieš. Atzīme: 6,5/10
PS. Ar šādu nosaukumu ir vēl viena filma par Hemingveja mīlestību WW2 laikā ar Sandru Buloku galvenajā lomā.

Passchendaele. Tā ir filma par WW1 un Kanādas karavīru likteni. Viens ir pārāk ieķēries ietekmīga vīra meitā, tāpēc iet karā, lai to meitu patiešām dabūtu, otrs iet karā otro reizi, lai savas iemīļotās medmāsiņas brāli (to pirmo vīrieti) pieskatītu uz lauka. Visa filma būtībā ir šī pārākuma dalīšana "Es biju karā, tu nebiji karā", "esmu dzimis kā brits, tu esi dzimusi kā vāciete", "es kāju pazaudēju karā, tu roku pazaudēji darbā", taču beigās beidzot parādās kaut kas interesants: a) WW1 ar tiem, dubļiem, ierakumiem, medmāsiņu, kas arī ir atnākusi, lai pārliecinātos, ka abiem viņas mīlētajiem vīriešiem nekas nekaiš, šaudīšanos tiešajā uzbrukumā un šaudīšanos no bumbu izspridzinātiem dobumiem zemē; b) (manuprāt, labākā filmas
epizode) vecākais no abiem vīriešiem pamana jaunāko karājamies piesietu krustam, visapkārt ir aktīva apšaude, viņš riskē un dodas pēc mīļotās brāļuka, un šajā momentā apstājas visa apšaude, jo ir krusta nešanas epizode. Viņš krīt un ceļas, taču izglābj draudzeses brāli. Filma uzskatāmi atsoguļo arī WW1 sekas - invalīdus. Salkana filma, ko par tādu cenšas neradīt dubļainās kara apšaudes scēnas. Vienmēr prātā paliek HIMYM jociņi par Kanādu. Atzīme: 6/10

The Aryan Couple. "Šindlera saraksta" (par kuru stāstīšu nedaudz vēlāk) kompaktais variants ar minimālu vardarbības daļu. Jautājums būtu, kas nacistiem bija svarīgāk: ebreju bagātība vai "tīra" nācija? Tas, kas ir būtiskākais šajā filmā, ir vācijas karavīra slepenā darbība, kas vērsta par labu ebrejiem, līdz ar to tiek parādīts, ka nacistu režīmam bija arī izņēmuma gadījumi, protams, par to izņēmumu tika samaksāts. Izņēmuma gadījumi ir arī pretošanās kustībā, kur ebreju pāris nenogalina Himleru, kas tobrīd bija reihsfīrers un holokausta viens no galvenajiem organizatoriem. Šis pretošanās kustības ebreju pāris ilgu laiku izlikās par āriešiem, un ja šī izlikšanās darbojās, kāpēc tad citi ebreji nevarēja vienkārši izlikties? Nedaudz garlaicīga, jo līdz pat pusei notiek vienkāršas pārrunas par īpašuma atdošanu un atvadīšanās, taču otrā pusē parādās arī kāds ekšens, kur pāris cenšas glābties un vācietis mēģina viņus pasargāt. Jauka filma, par godavārda pildīšanu, un līdz ar to ebreju glābšanu. Atzīme: 6,5/10

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru