Kara filmu izlase PART 4

Pilnais filmu saraksts ŠEIT!

Pirmā daļa.

Otrā daļa.

Trešā daļa

Šī daļa sakritības dēļ ir lielā mērā veltīta sieviešu spēkam kara laikā. (Skanēs pamatots heits pret vīriešiem)


 The Flowers of the War. Visnotaļ viena no labākajām filmām sarakstā. Mums eiropiešiem, manuprāt, ir diezgan trūcīgas zināšanas par WW2 un periodu iepriekš ārpus Eiropas (+Amerika), ļoti iespējams, ka tādas trūcīgas zināšanas ir tikai man, bet atgriežoties pie filmas - Ķīnā īsi pirms kara bija japāņu iebrukumi. Diezgan sāpīga filma, lai gan kara darbība nav īsti svarīga šeit, sāpīgs ir sieviešu liktenis. Tas, ka šie gaļēdāji ir tik ļoti zemiski, ka notiek nevis vienkāršas masveida izvarošanas, bet ORGANIZĒTAS masveida izvarošanas, uzdzen man tādas dusmas pret tiem zvēriem! Sievietes ķermenis karā bija tik ļoti pazemots, it kā sievietes būtu tiem vīriešiem parādā, ka viņi viens ar otru kaujas. Vēl traģiskāku šo situāciju padara tas, ka meitenes tiek izvēlētas no klostera, kur dzīvo bāreņi un viņām ir tikai vidēji 13 gadi! ĀAAAA!!! Milzīga uzmanība filmai ir ziedošanās aspektam, un šī ziedošanās ir nevis vienkārša mantu, lietu upurēšana, bet savas dzīvības upurēšana. Karavīrs, kurš piesēja sevi un līdz ar to uzspridzināja visu ēku, amerikānis, kurš, vēlēdamies izglābt meitenes, tomēr pārkāpa pāri saviem principiem, prostitūtas, kas iet uz drošu nāvi jauno meiteņu vietā, un galu galā puika, kas dodas līdzi šīm prostitūtām. Vēl skumīgāku, emocionāli sakāpinātāku šo sižetu padara meitenes stāsts beigās. Manuprāt, labākais citāts "prostitūtas dzied un dejo, kad citi mirst". Ļoti spēcīga, emocionāla un aizkustinoša. Atzīme: 9,5/10

Lust, cauntion. Vēl viena filma, kur sieviete kara labā izmanto savu ķermeni. Ar savu skaistumu viņas uzdevums bija atmaskot vīrieti, taču šai atmaskošanai bija vajadzīgas kādas iemaņas, diemžēl par skolotāju derēja tikai viņas iemīļotā puiša draugs, lūk, šeit sākas traģiskums. Tas traģiskums turpinās pēc kāda laika, kad viņai ir jāturpina sava misija. Un būtībā uzdevums ir izpildīts, onkulis dāvā viņai gredzenu, bet tālāk es nespoilošu. Filmā patiesi nekā nav, izņemot šī ķermeņa izmantošanas fakta, un par nopietnu problēmu tā kļūst, kad sieviete sāk sūdzēties par šausmīgo izturēšanos, par verdzenes stāvokli, par ciešanām. Varbūt šo ciešanu apturēšana bija viņas fināla darbības motīvs? Tādiem vīriešiem ir jāsēž krātiņā vai betona aizmūrētā istabā bez logiem, lai viņi tur sajuktu prātā un paši sev visu atrautu (es nevaru neskanēt tik bargi, jo kur ir prāts? kur ir cieņa? ja tu uzticies, tad tu sit? Barbarisms!)! Atzīme: 7/10 

P.S. Pirmo reizi ieraudzīju kā izskatās īsts Madžongs.

Lucie Aubrac. Par stipru, stipru, neatlaidīgu, neatlaidīgu, mīlošu sievieti. Filma ir pateicīga ar to, ka parāda birokrātiju un tās sekas, jo tikai pateicoties tam šī sieviete izpestīja vīru no gestapo divreiz. Pati dzīve cietumā ir bezšaubām mokpilna, jo a)tie ir šausmīgi apstākļi; b)ir jāredz nāve; c)ir pašam jāgaida nāve, tāpēc, neredzot nekādu palīdzības pazīmju no ārpuses, neapzināti sāc domāt par padošanos. Interesanta ir partizāņu kustības darbība, metodes ar kādām slēpjas, un kas vispār ietilpst tajā kustībā. Neteikšu, ka aizraujoša filma, tā ir vienkārši laba filma, kur mīlestība ir stiprāka par režīmu. Atzīme: 7/10


Rosenstrasse. Pacietības filma. Šeit spēcīga ir ne tikai pati sieviete (kas atkal ar savu ķermeni deva brīvību daudziem ieslodzītajiem), bet arī mazā meitene, kas vienkārši uzticējās nezināmai sievietei un tik pat pacietīgi gaidīja savu māti. Ļoti nozīmīga, simboliska ir epizode, kad vīrieši ar ieročiem nostājās pretī šīm gaidošajām sievietēm. Kā viņiem rokas pacēlās? Kas tās par smadzenēm, kas klausa valsti, kuras pavēles ir stāvēt ar ieroci pret sievieti? Teiksi, Sant, kur palika feminisms un vienlīdzība? Feminisms palika, taču par kādu vienlīdzību var runāt, ja sievietēm šajā gadījumā nav ieroča rokās? Šī vara bija tik ļoti absurda, ka to saprata ne tikai šīs sievietes, bet arī karavīri, piemēram sievietes brālis - invalīds. Šai sievietei vajadzēja cīnīties divās frontēs un abas frontes bija vērstas pret vienu ienaidnieku. Ģimenē vienaldzīgais tēvs un tur pie ēkas. Noskatoties šo filmu ir žēl to dzīvo cilvēku, kas vēl atceras, kas piedzīvoja kara šausmas. Protams, viņi nevar to aizmirst un līdz galam pārdzīvot, bet vai atgādinot to viņiem, mēs nesāpinām viņus atkal? Atzīme: 7/10

Les Femmes de l'ombre. Beidzot filma par sievietēm ar ieročiem. Viņas izmantoja visādus paņēmienus, bet beidzot viņām rokā arī bija tāda lieta, no kuras baidās pat vīrietis. Sižetiski ļoti piesātināta, aizraujoša, ar viltībām piepildīta. Tas nav vienkāršs bojaviks ar sievietēm galvenajās lomās, tā ir nopietna kara drāma, kas savieno draudzību, nodevību, patriotismu, pašziedošanos, iztrūka tikai patiesas mīlestības, bet tas nekas. To, cik daudz sieviete ir ziedojusi karam, izsaka citāts "pēdējo reizi mēnešreizes bijušas kaut kad pirms kara" (filmas sižets norisinās 1944. gadā). Tās sievietes nevareja atļauties būt par sievietēm, un gadījumos, kad tomēr atļāvās, viņas zaudēja dzīvību. Milzīgas dusmas ir par tiem britu armijas vīriešiem, kas laikā, kad sievietes iecirkņos tika spīdzinātas, sēdēja uz mīkstajiem krēsliem ofisā un pīpēja cigārus. Filma pierāda, ka sievietes karā ir daudz spējīgākas par vīriešiem, un vienīgais, kas viņas var apturēt, ir naivums, aklā mīlestība pret tiem pašiem vīriešiem. Atzīme: 8,5/10