Par ko? Par ienesīgu laika ceļošanas biznesu.
Kāpēc skatīties/ neskatīties? Pirmkārt, pārsteidzošais Gordona - Levita meikaps. Otrkārt, interesants naudas pārsūtīšanas veids, kas, diemžēl, nav tik tīrs kā vajadzētu būt. Aizraujošs sižēts, bet, iespējams, nav līdz galam noslīpēts.
Filmā sastapsi 2 lietas, kas parasti būtu "izvietotas" atsevišķās filmās - suniska dzīšanās pēc savas astes un Omena stāsts.
Omena stāsta līnija ir diezgan saprotama, loģiska - atrast pagātnē sīci, kas nākotnē dara ļaunumu. Bieži tiek runāts par laika ceļošanas iespējām iznīcināt pasaules ļaundarus. Kāpēc jāiznīcina kaut kādu Omenveidīgu puiku, ja varētu nogalināt, piemēram, Hitleru? Bet, ko tur iebildīsi, arī šis puika neizskatās diez ko labsirdīgs. Ar šo aspektu viss tā kā būtu skaidrs, turpretī ar laika ceļošanas biznesu un tajā pašā laikā skriešanu pēc sevis nepavisam. Jā, sūtīt cilvēkus uz pagātni, lai noslēptu pierādījumus ir gudri. Bet kāpēc ir jāsūta zelta gabali sev pašiem uz pagātni, un no kurienes tie tiek ņemti nākotnē? Kas mani mulsina šādā biznesā? To izmanto tikai sliktie puikas, kas nozīmē, ka zinātniska pētniecība sakarā ar laika ceļošanu notiek tikai pagrīdes laboratorijās, un ar to varētu izskaidrot sabiedrības ekonomisko krīzi, un līdz ar to arī izmirušo vidi. Pati nākotnes konstrukcija ir briesmīga, jo apkārt ir tikai krimināls.
Dziļākā doma, ko var izlobīt no filmas, ir skriešana pēc savas astes un sevis nogalināšanas metaforiskais paralēlisms. Tas vīrietis ne vien tāpat skrēja pēc sevis paša, bet gan skrēja, lai nogalinātu. Mēs to darām ikdienā! Katru dienu! Pat, ja gadās diena, kad skrienam ne pēc savas astes, nogalināšanas bumba jau uzstādīta. Un filmā vēl parāda liktens mainīšanas jēgu. Arī te var atrast pāris vaļīgas saites. Mēs mainām likteni tad, kad beidzam skriet pēc sevis. Tie ir ļoti pievilkti, izvilkti slēdzieni, jēgas meklējumi, taču, ja tādi radās, par to ir prieks.
Telekinēze. Arī tāda lieta pastāv šajā filmā. Manuprāt, par daudz vienai filmai. Jā, filmas autori ir centušies visus aspektus savienot, taču gala rezultātā jūtas ir nošķirtas, jo ir gan aizrautība, jo filma neliek atslābt, bet gan sasprindzināti gaidīt, kad kāds izlīdīs no kukurūzas lauka vai arī mazajam puikam no acīm izšausies divi sarkani lāzerīši (kā X cilvēkos), bet ir arī mulsums par ideju "pārbagātību" 2 stundu ilgam attēlam.
Ir aina, kas mani patiesi pārsteidza. Tā ir aizbēgušā nāvinieka pakāpeniska
ķermeņa daļu atmiršana. Lūk, šai epizodei bija gan loģika, gan krāsains, uzskatāms attēls.
Ir labi vienai reizei, ir ļoti labi paskatīties uz Džozefu un Brūsu kaujamies, bet ir slikti meklēt kaut ko dziļu filmā. Btw, filmā ir stipra sieviete ar ieroci, arī tā dēļ var skatīties.
Ja man būtu palikuši 30 gadi, ko dzīvot, es tā noteikti nedzīvotu. Atzīme: 6/10
Filmā sastapsi 2 lietas, kas parasti būtu "izvietotas" atsevišķās filmās - suniska dzīšanās pēc savas astes un Omena stāsts.
Omena stāsta līnija ir diezgan saprotama, loģiska - atrast pagātnē sīci, kas nākotnē dara ļaunumu. Bieži tiek runāts par laika ceļošanas iespējām iznīcināt pasaules ļaundarus. Kāpēc jāiznīcina kaut kādu Omenveidīgu puiku, ja varētu nogalināt, piemēram, Hitleru? Bet, ko tur iebildīsi, arī šis puika neizskatās diez ko labsirdīgs. Ar šo aspektu viss tā kā būtu skaidrs, turpretī ar laika ceļošanas biznesu un tajā pašā laikā skriešanu pēc sevis nepavisam. Jā, sūtīt cilvēkus uz pagātni, lai noslēptu pierādījumus ir gudri. Bet kāpēc ir jāsūta zelta gabali sev pašiem uz pagātni, un no kurienes tie tiek ņemti nākotnē? Kas mani mulsina šādā biznesā? To izmanto tikai sliktie puikas, kas nozīmē, ka zinātniska pētniecība sakarā ar laika ceļošanu notiek tikai pagrīdes laboratorijās, un ar to varētu izskaidrot sabiedrības ekonomisko krīzi, un līdz ar to arī izmirušo vidi. Pati nākotnes konstrukcija ir briesmīga, jo apkārt ir tikai krimināls.
Dziļākā doma, ko var izlobīt no filmas, ir skriešana pēc savas astes un sevis nogalināšanas metaforiskais paralēlisms. Tas vīrietis ne vien tāpat skrēja pēc sevis paša, bet gan skrēja, lai nogalinātu. Mēs to darām ikdienā! Katru dienu! Pat, ja gadās diena, kad skrienam ne pēc savas astes, nogalināšanas bumba jau uzstādīta. Un filmā vēl parāda liktens mainīšanas jēgu. Arī te var atrast pāris vaļīgas saites. Mēs mainām likteni tad, kad beidzam skriet pēc sevis. Tie ir ļoti pievilkti, izvilkti slēdzieni, jēgas meklējumi, taču, ja tādi radās, par to ir prieks.
Telekinēze. Arī tāda lieta pastāv šajā filmā. Manuprāt, par daudz vienai filmai. Jā, filmas autori ir centušies visus aspektus savienot, taču gala rezultātā jūtas ir nošķirtas, jo ir gan aizrautība, jo filma neliek atslābt, bet gan sasprindzināti gaidīt, kad kāds izlīdīs no kukurūzas lauka vai arī mazajam puikam no acīm izšausies divi sarkani lāzerīši (kā X cilvēkos), bet ir arī mulsums par ideju "pārbagātību" 2 stundu ilgam attēlam.
Ir aina, kas mani patiesi pārsteidza. Tā ir aizbēgušā nāvinieka pakāpeniska
ķermeņa daļu atmiršana. Lūk, šai epizodei bija gan loģika, gan krāsains, uzskatāms attēls.
Ir labi vienai reizei, ir ļoti labi paskatīties uz Džozefu un Brūsu kaujamies, bet ir slikti meklēt kaut ko dziļu filmā. Btw, filmā ir stipra sieviete ar ieroci, arī tā dēļ var skatīties.
Ja man būtu palikuši 30 gadi, ko dzīvot, es tā noteikti nedzīvotu. Atzīme: 6/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru