Kara filmu izlase PART 6

Pilnais filmu saraksts ŠEIT!

1. daļa.

2. daļa.

3. daļa.

4. daļa.

5. daļa

Šī ir noslēdzošā kara filmu izlases daļa. 

 

In Darkness. Stāsts par izglābšanu, par palīdzēšanu riskējot ar savu dzīvi. Par dzīvot gribētājiem. Nekā jauna, salīdzinājumā ar citām filmām šajā nav, ir tikai 10 ebreji, kuri 14 mēnešus nodzīvoja kanalizācijā. Vai teikt cilvēkam, kuram tu maksā naudu, "paldies"? Manuprāt, atkarībā no tā, kādu darbu tas cilvēks veic. Šajā gadījumā nekādu lielo peļņu viņš nesaņēma, viņš brīvprātīgi slēpa ebrejus un par to saņēma paldiesvārdu tad, kad atrisināja tikai patiesi nopietnus jautājumus. Kā jau var paredzēt, slēgtā kopienā, kur ir bads, agri vai vēlu sāksies iekšējais nemiers, arī šie ļaudis nebija izņēmums. Skaidrs, ka sāc pārdzīvot par šiem cilvēkiem, jo nevar tā būt, ka par viņiem kāds rūpējas, viņi piedzīvo savas iekšējās krīzes, bet galu galā neizdzīvo. Filma nav garlaicīga, jo pirmkārt, mums ir jāredz kā dvēseliski mokās polis - glābējs, kas slepenībā tur šos ebrejus, otrkārt, kā kaujas paši ebreji, jo izdzīvošanas iespējas ir niecīgas, un, treškārt, ārējie faktori (okupanti un stihijas) arī saka, kad dzīvot un kad mirt. Ja tā varētu teikt, tad klasiska filma par ebrejiem, kas ir tiešām forša, jo nav neviena garlaicīga brīža. Atzīme: 8/10


Schindler's list. Skarba, sāpīga filma, nepanesami tieša. Ebreju liktenis te ir parādīts masveidā, iespējams, tas padara holokausta ainas vēl briesmīgākas, jo es noteikti nevēlētos, lai īpaši izceļ kādu ebreju, tas vienmēr izraisa līdzjūtību un panest to, redzot šo postu, būtu neiespējami. Domāju, ka šo ebreju likteni varētu skaidrot kā tauriņa efektu, sekām 2 vīru komunikācijai, jo viss, par ko viņi izlēma, vai viņi vēlējās, realizējās pret ebrejiem. Stāsts ir par diviem vīriem, kuriem rokās ir marionetes, tūkstošiem marionešu, bet šī spēle ar marionetēm ir uz naudu, diemžēl filmas laikā viens saprot, ka spēlējas ar dzīvībām, nevis ar naudu, bet cits spēlējās ar dzīvībām un priecājās, ka ar to var vēl arī nopelnīt. Abiem vīriem bija svarīga vara, tikai viens to izpauda ar ieroci rokās, cits ar sarakstu un naudu, ko varēja izstūķēt "aklajiem". Visā filmā ir milzumdaudz spēcīgu epizožu, kas pasaka tik daudz (šīs filmas pietiktu bakalaura darbam ar semiotiskās analīzes metodi), kas liek domāt, vai karā un briesmās katrs par sevi? vai ir jādod iespēja strādāt darbu arī invalīdam, kurš šo darbu īsti pat nevar veikt? vai karā trāpīt cilvēkā ir kā plus punkti, ar kuru palīdzību vēlāk var tikt līdz nākamajam levelam (jo no parastā ierēdņa taču ir kaut kā jākļūst par majoru)? kas tu esi pēc tam, kad tavs ierocis vairs nešauj, vai esi zaudējis savu varu? Man vienmēr ir paticis Ralfs Fainss, bet diemžēl ļoti bieži viņš tēlo briesmoņus. Vai viņam tas piestāv? Jā. Vai viņš bija izcils arī šajā filmā? Jā. Filma bija melnbalta, un labi, ka tā, jo redzēt tik daudz sarkanu asiņu būtu nepanesami. Viss tas laiks mūsu sabiedrībai ir melns plankums vēsturē. Sāpīga filma. Ja nebimbāsi, tad vismaz būsi šoka efektā, un tas nebūs tāpēc, ka uzzināji, ka tādas briesmīgas lietas notika holokausta laikā, bet tas notiks tādēļ, ka filmā tās tika parādītas tik tieši. Atzīme: 10/10

Kopsavilkums par redzēto un dzirdēto.

1. Nacisms ir neiedomājami briesmīgs ierocis, bet vienmēr gadījās arī izņēmuma gadījumi, kad saprāts uzvar vispārpieņemto režīmu.

2. Sievietes karā līdzvērtīgas vīriešim bija tikai Krievijā, citur mēs bijām prostitūtas, kuras, tikai apmierinot vīrieša dziņas, varēja kaut ko sasniegt, bet arī par šiem sasniegumiem slavas gaismā tika celti vīrieši.

3. Amerikāņi filmās par karu ir atainoti tikai kā piloti.

4. Ķīnā bija japāņu iebrukumi, bet tur pat notika arī cīņas starp komunistiem un nacionālistiem. 

5. Filmas man iemācīja kā izskatās WW1 ieroči un ar ko tie atšķiras no WW2 ieročiem, kā izskatās WW2 Vācijas formastērpi un kā pārējās pasaules formastērpi, kā izskatījās pirmie datori, ko nozīmē WW1 ierakumu karš un WW2 pilsētu bombardēšana un civiliedzīvotāju karš.

Filmas manī vairoja radikālās feministes uzskatus, es biju dusmīga uz tiem vīriešiem. 

Daudzas filmas ir balstītas uz reāliem notikumiem, tas, ko māca mums vēsturē, blakus nestāv tam, ko es redzēju šajās filmās. Šie stāsti ir patiešām vērtīgs pārdomu materiāls, bet tajā pašā laikā arī grūti sagremojams. Ja tās būtu vienkārši dokumentālās filmas par konkrētajiem notikumiem, emociju nebūtu, jo mums ir vajadzīgs kāds varonis, kurš mums simpatizē un kuram mēs jūtam līdzi. 

Šādas filmas ir kā sēkliņas, grūti apstāties, kad beidzas. Mans saraksts sākās ar pāris filmām, no kurām daudzas jau bija redzētas, bet kad saraksts izsīka, bija jāmeklē vēl. Būtībā negribējās apstāties arī ar 27 filmām, bet kā izrādās kara drāmas (ne īpaši vecas) ir diezgan grūti atrast. Es neskatos šausmenes, reti skatos trillerus, bet agresija kaut kur taču ir jāliek, šis varētu būt labs risinājums.

Man patiešām iepatikās kino par karu. Šīs filmas nav bojaviki, tādas filmas arī nebija mans mērķis, bet šī saraksta filmas (daudzas) ir ļoti piesātinātas ar notikumiem, spraigu, aizraujošu ekšenu, bet pats svarīgākais - cilvēku likteni un tāpēc ir interesanti. Šāda veida filmās ir apvienots viss, ko tu parasti redzi citās filmās + pievienots vēsturisks konteksts, kura situācijā parādās mūsu "Id". Noparasts ir arī varas kontroles spēka pār parasto mirstīgo aspekts, jo tādu tās koncentrāciju ir grūti sastapt cita veida filmās. 

Tiešām vērtīga mācību stunda, izglītojoša un domāt veicinoša, emocijām pārbagāta. Vai lai iegūtu šādu efektu ir jāskatās tik daudz? Tas pēc katra ieskatiem. 

Ja Tu zini kādu patiešām labu kara filmu, ieraksti komentārā, labprāt paskatīšos!

PS. Vācu valodā jauna sieviete ir "fräulein". Šitas vārds bieži tika daudzināts.